Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Durbes novadā par medijiem runā ar skepsi 1

Uzrunājot Durbes novada iedzīvotājus, atklājas, ka viņi pret medijos pausto informāciju izturas ar lielu piesardzību. Vairumam šķiet, ka mūsdienās mediji pauž subjektīvu, nevis objektīvu viedokli, tāpēc ziņām, kas tajos lasāmas, nemaz nevar ticēt. Skaidrs, ka gan preses izdevumi, gan informācija interneta medijos un televīzijā vēsta par jaunākajām aktualitātēm Latvijā un pasaulē, tomēr par katru dzirdēto vārdu jāaizdomājas divreiz. Īpašu uzmanību nākas pievērst arī dažādo viltus ziņu avotu dēļ.

Netic nevienam
“Nevienam neuzticos,” kategoriska ir durbeniece Lelde Lūka-Saulīte. Viņa pastāsta, ka dažādas ziņas ikdienā lasa, bet par to – pieņemt tās par patiesību vai ne – nedomā. Visbiežāk durbeniece par aktualitātēm uzzina, apmeklējot portālu “Inbox.lv”. Tur jaunākās ziņas piedāvā medijs “Lsm.lv”. Ar preses izdevumu lasīšanu sieviete neaizraujas. Reizēs, kad apciemo vecākus, tad pārlapo “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas vienmēr atrodama viņu mājās. Par informācijas patiesumu L. Lūka-Saulīte spriež: “Es īpaši neuzticos medijiem. Tā informācija ir apaudzēta, ar ko viņiem labpatīk un kā valdošajai varai labpatīk – es tā domāju.” Tā kā ikdienā viņa strādā veikalā, tad pārskata arī avīžu stendā pieejamo vietējo presi, bet īpaši iedziļinās vien rakstos, kas pašai šķiet interesanti. Piemēram, par kādu novada cilvēku, par jaunumiem, kas noris tuvējā apkārtnē. Tomēr ne visam ir laika un vēlmes pievērst papildu uzmanību. “Necenšos piesārņot sevi.”
Arī ziņas televīzijā un radio durbeniece neklausās, jo saprot, ka tā ir vien sevis un savas ikdienas piesārņošana ar lieku informāciju. Arī šogad īpaši aktuālajām politiskajām ziņām līdzi neesot sekojusi, tomēr neslēpj – pavisam izbēgt no politiska satura materiāliem nav izdevies. Dažāda veida reklāmas bijušas gan laikrakstos, gan interneta portālos. Tāpat šogad īpaši uzkrītošas bijušas vides reklāmas – lielie reklāmu stendi brīvā dabā kādā publiskā vietā. L. Lūka-Saulīte gan atklāj, ka šīs reklāmas nav devušas vēlamo rezultātu, jo, piemēram, pati līdz pat vēlēšanu dienai nav varējusi izšķirties, par ko atdot balsi.

Saglabā vēsu prātu
L. Lūkai-Saulītei šķiet, ka pareizāk būtu pieiet visam lasītajam un dzirdētajam ar vēsu prātu, pirms to pieņemt par patiesību. Šādu pārliecību attiecībā uz medijos pausto informāciju veidojušas arī viltus ziņas. Tās durbeniece vairumā manījusi sociālajā tīklā “Facebook”, kur savas publikācijas popularizē dažādi viltus ziņu portāli. Durbes novada iedzīvotājai jau izdevies šādus portālus atšifrēt un no tiem uzmanīties. “Es ieraugu, ka tas ir kāds no konkrētajiem portāliem, un tālāk nelasu.” Viņa ir pārliecināta: viltus ziņu izplatītāji viņu nespētu apmuļķot. “It kā, pirmajā brīdī izlasot, ir neliels šoks, bet, kad ieraugu, kas to ir rakstījis, bilde ir skaidra.”
Par to, ka ne visam rakstītajam un dzirdētajam var uzticēties, pārliecināts arī Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs. Viņš pieder tai iedzīvotāju daļai, kuri joprojām pārsvarā izvēlas informāciju iegūt no drukātās preses, ne elektroniskajiem medijiem. Ikdienā muzeja vadītājs lasa vietējos laikrakstus, žurnālu “Ir”, arī ārzemju preses izdevumus, piemēram, “Der Spiegel”. R. Bahs pamanījis, ka pamatīgākie un nopietnākie raksti no vācu žurnāla tiek publicēti arī žurnāla “Ir” lappusēs. Lai gan lasa daudz preses izdevumu, muzeja vadītājs laiku velta arī elektronisko mediju izpētei. Piemēram, vakaros tiek aplūkots portāls “Delfi.lv”, arī daži citi, to skaitā arī ārzemju ziņu portāli – gan vācu, gan krievu. Tomēr R. Bahs atzīst – pret informāciju krievu medijos izturas ļoti piesardzīgi. “Es paskatos uz viņu nikno propagandu.”

Viltu viegli izplatīt
Taujāts par viltus ziņām, R. Bahs pastāsta, ka, viņaprāt, tās visbiežāk klejo un izplatās tieši ar sociālā tīkla “Facebook” starpniecību: “Es tik ražīgi šajos portālos neskatos, kur mēdz cilvēki ātri ierakstīt visādas muļķības. Vismaz tā esmu dzirdējis. Pats neesmu par to pārliecinājies.” Muzejnieks uzmanīgi pēta dažādu mediju publicētās ziņas, lai arī tur nenāktos iekrist viltus ziņu valgos. Īpaši modram jābūt, pētot Krievijas ziņu portālus, kur pausta agresīva propaganda. Te nu jāprot atšķirt, cik tālu lasītajam var ticēt, bet kurā brīdī jāsāk aizdomāties par pārspīlētas informācijas izplatību. Muzeja vadītājam gan šķiet, ka viņš ikdienā ar absolūtiem viltus ziņu portāliem nav saskāries. “Es ceru, ka “Delfos” tādu ziņu nav. Ja reizēm tur kaut kas šķībāk aiziet – tā jau jebkuram žurnālistam gadās.”
R. Bahs atzīst, ka līdz ar vēlēšanu tuvošanos medijos parādījusies padziļināta politiskā informācija, dažādas intervijas ar partiju kandidātiem. “Mani jau interesē, ko viņi izsakās. Novērojis, ka šogad maz bijis pirmsvēlēšanu solījumu, vien dažas politiskās partijas un spēki bijuši aktīvo solītāju pozīcijās. “Tagad jau viņi piesardzīgi sola, jo zina – kur tad nu grābs to naudu?”

Sauc par tendencioziem
Durbes novada iedzīvotājs Āris Grāmatiņš, līdzīgi saviem novadniekiem, atzīst, ka pilnībā neuzticas nevienam medijam. Ziņas interneta portālos nelasa, savu laiku velta preses izdevumu– gan žurnālu, gan vietējā laikraksta – izpētei. Par melīgas informācijas izplatību viņš teic: “Es pats mēģinu izfiltrēt. Divās pretējās ziņās patiesība ir kaut kur pa vidu acīmredzot.” Novada iedzīvotājs atzīst, ka tieši vēlēšanu laiks bijis tas, kas parādījis dažādu mediju patieso nostāju. “Liekas, ka mediji ir tendenciozi. Man īsti nepatīk, ka ļoti daudzos medijos tiek pieminēti tādi vārdi kā “vēlētāji ir aprobežoti”, “vēlētāji ir nejēgas”, “tās ir muļķības, ko viņi stāsta”. Kā tā var teikt par mūsu līdzpilsoņiem?” sašutumu pauž Ā. Grāmatiņš. Šādi izteikumi attiecībā uz valsts iedzīvotājiem, viņaprāt, ir nekorekti un pat aplami. Ā. Grāmatiņam liekas dīvaini, ka sabiedrībā, kur ir tik daudz studējošo un cilvēku ar augstāko izglītību, mediji var atļauties paust šādu nostāju. “Tad iznāk, ka ir izaudzināti idioti?” Viņš ir pārliecināts – ja reiz cilvēki vēlēšanās savu izvēli izdarījuši par labu vienam vai citam politiskajam spēkam, tad tas ir apdomāts un izsvērts katra lēmums un mediji nav tiesīgi šajā situācijā kādu apvainot vai nosodīt. Tieši tādēļ vīrietis izvēlas medijiem neuzticēties un atzīst, ka tas ir vien viņa subjektīvs lēmums.

Priekšroka – televīzijai
Durbes novada Lieģu iedzīvotāja Ligita “Kursas Laikam” atklāj, ka par aktualitātēm Latvijā un pasaulē interesējas regulāri. Šajā ziņā pensionārei talkā nāk televīzijas ziņu raidījumi. Ikdienā lieģeniece skatās gan kanālu TV3, gan LTV1, gan LNT. Katrā esot iespējams atrast kādu noderīgu raidījumu. Vaicāta, vai redzētajam un dzirdētajam šajos kanālos tic, viņa atbild: “Tā jau runā, ka nevar ticēt. Sola debesmannu, bet nekas nesanāk.” Tieši tāpēc arī vairs neticot visam, ko medijos stāsta.
Preses izdevumus pensionāre ikdienā neiegādājas un nepasūta, vienīgais drukātais medijs, ko iegādājas, – “Kas Jauns”. “Tā tāda klaču avīze, bet man svarīga ir programma,” savas prioritātes neslēpj vietējā iedzīvotāja. Arī šāgada vēlēšanu sakarā, pēc viņas domām, nekas nemainīšoties. Visas priekšvēlēšanu kampaņas un solījumi bijuši velti. Arī jauno nākšana pie varas esot neiespējama: “Vai tad tie vecie viņiem ļaus? Viņus jau pagrūž malā. Man šķiet, ka vienmēr tā notiek.”

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 1

eiforija

Mediji kļūst aizvien paviršāki gan saturu veidojot, gan attieksmē pret latviešu valodu. Iespaids tāds, ka ne pārāk inteliģents žurnālists aizbrauc uz kādu vietu, kaut ko sapļūtī un vai o par savu naudu cilvēkiem būtu jāpērk un jābauda?

pirms mēneša, 2018.11.17 11:21

Atpazīsim melus!