Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Portāls: Zaharjins ar Dombrovski runā krieviski, mēģina saprast premjera latviski teikto 2

Notikumi ap Liepājas metalurgu cita starpā nejauši atklājuši, cik vērti ir Latvijas pilsonības iegūšanas valodas eksāmeni un Valsts valodas likuma normas: otrdien, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai lūgtu valsts atbalstu savam uzņēmumam, Liepājas metalurga lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins, kurš savulaik šo eksāmenu it kā nokārtojis un ieguvis LR pilsonību naturalizācijas kārtībā, latviski nespēja pateikt faktiski ne vārda.

Pietiek jau informējis, ka AS Liepājas metalurgs kontrolpaketes īpašnieks, viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Zaharjins šā gada 7. janvārī sodīts ar naudas sodu par valsts valodas ignorēšanu uzņēmuma vadīšanā.

Valsts valodas centrs bija rīkojis pārbaudi un konstatējis, ka "AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins nelieto valsts valodu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā"; tiesa, uzņēmējs esot solījies, ka "uzlabos savu valsts valodas lietojumu".

Taču, kā izrādās, Valsts valodas centrs savā atzinumā vēl bijis maigs un diplomātisks, - otrdien, tiekoties ar Ministru prezidentu, Zaharhjins demonstrēja, ka latviski vispār nemāk runāt un arī saprot latviski runāto ar grūtībām.

"Premjers ar Zaharjina kungu runāja latviski, savukārt Zaharjina kungs runāja krievu valodā," – tik lakonisks situācijas atstāstā bija premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Taču kāds sarunas dalībnieks Pietiek atklāja, ka bijis vairāk nekā skaidrs – Liepājas metalurga saimnieks latviski vispār labi ja spēj pateikt dažus vārdus un, pēc visa spriežot, arī saprotot ātri runātu latviešu valodu tikai ar grūtībām.

Taču oficiāli skaitās, ka Zaharjins sekmīgi nolicis latviešu valodas eksāmenu, kas bijis nepieciešams Latvijas pilsonības iegūšanai. Nesaņēmis to par īpašiem nopelniem, Zaharjins pilsonību naturalizācijas kārtībā (kas paredz arī valodas eksāmena nokārtošanu) ieguva 1999. gadā.

Līdz šim bija skaidrs tas, ka vismaz Liepājas metalurgā Zaharjins ar likuma prasību ievērošanu attiecībā uz valsts valodas lietošanu privātuzņēmumos neaizraujas. "Par valsts valodas nelietošanu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, t.i. augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1) š.g. 7. janvārī AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins tika administratīvi sodīts ar naudas sodu," minēts Valsts valodas centra atzinumā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Par valsts valodas zināšanu apjomu" uzņēmuma padomes priekšsēdētājam valsts valoda ir jālieto augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1), t.i., personai jāspēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, jālasa un jāsaprot dažāda satura un sarežģītības teksti, jāspēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām jāuztver un jāsaprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras teksti par dažādām tēmām.

Taču kāds no bijušajiem Liepājas metalurga darbiniekiem Pietiek apliecināja, ka viņš darba gaitu laikā neesot dzirdējis Zaharjinu runājot latviski un viņam arī neesot pārliecība, ka uzņēmējs latviešu valodu vispār esot apguvis arī tekošas runāšanas, ne tikai saprašanas līmenī.

Kā liecina Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas slēdziens, kas ir Pietiek rīcībā, jau pagājušā gada 17. decembrī tikusi uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par Valsts valodas likuma 6.panta otrās daļas prasību neievērošanu Liepājas metalurgā.

Šī likuma panta daļa nosaka, ka Latvijas Republikā "privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību)".

Tikmēr pietiek.com rīcībā šodien nonākusi Kirova Lipmana vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Tajā viņš pauž viedokli, ka Obligātās iepirkuma komponentes nemaksāšana ir tikai veids, kā AS Liepājas metalurgs vadība, izmantojot darbiniekus, apgrozījuma skaitļus un atbalstu sportam, cenšas panākt no valdības turpmāko valsts atbalstu privātam uzņēmumam, lai varētu ar to attaisnot savu nesaimniecisko un pārkāpumiem pilno darbību.

www.pietiek.com.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Zaharjinam piedod, jo viņš daudz darījis Liepājas sporta labā.

pirms 5 gadiem, 2013.01.29 21:07

dombrovskim pašam krieviski ir jārunā nav nekāda naba. vienkārš ieliktenis.

pirms 5 gadiem, 2013.01.29 20:55

Liepājā