Pārkrauto graudu apjoms Liepājas ostā sastāda nedaudz vairāk par pusi no visām kravām

2017. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 6,6 miljonus tonnas kravu, kas ir par 16 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pērnais gads bijis otrs veiksmīgākais Liepājas ostas vēsturē, nostiprinot savas pozīcijas Baltijas jūras reģionā kā graudu osta, šodien preses brīfingā uzņēmuma "DAN STORE" graudu terminālā paziņoja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadība.

"Pēdējos gados kopš 2012. gada Liepājas ostā pieaudzis graudu kravu apgrozījums. 2017. gads ir bijis ne tikai LSEZ jubilejas gads, kas raksturojas gan ar panākumiem, gan spēju pārvarēt dažādus sarežgījumus," brīfingā sacīja LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Pērnā gada lietavas pierādījušas, ka vairākus gadus veiktais darbs būvējot graudu noliktavas Liepājas ostas teritorijā atklājis savu nepieciešamību.

Pārkrauto graudu apjoms Liepājas ostā sastāda nedaudz vairāk par pusi no visām kravām, t.i., 52%. Tomēr ja runā par procentuāli lielāko pieaugumu, tad izrādās, ka pērn lielākais pieaugums bijis cementa kravām, kas tiek pārkrautas Karostas kanālā.

Liepājas SEZ vadība īpaši uzsvēra Karostas kanāla attīstību un nākotnes perspektīvas, kas parādījušās pēc kanāla iztīrīšanas. Jautāti par kravu apjoma griestiem Liepājas ostā LSEZ vadītāji visi kā viens apgalvoja, ka tādu patiesībā nav un 8 vai 10 miljoni tonnu gadā ir drīzāk iedomāts mērķis pēc kura sasniegšanas var domāt par tālāko attīstību.

"Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir nozīmīgs instruments pilsētas attīstībā un pilsētas interesēs ir LSEZ attstība. Pilsētas galvenā interese ir darbavietas. Pat, ja jautātu top 3 pilsētas vajadzības - visas pozīcijas būtu darbavietas. No tā izriet viss pārējais - iekasētie nodokļi, ekonomiskā aktivitāte, pilsētas sadzīve. Ja ostā strādā 2000 darbinieku, tad pēc daqžādiem vērtējumiem pilsētā tiek paralēli radītas vēl 4000 līdz 6000 darbavietas. Tātad uz katru ostas darbinieku ir divi vai trīs pilsētā," žurnālstiem sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks.

Viņš izteica prieku par to, ka izdevies pārliecināt valdību par nepieciešamību atbalstīt Eiropas struktūrfondu naudas piesaisti Liepājas ostai. Šogad sāksies vērienīgi darbi ostas padziļināšanā un šajā aspektā efekts būs jūtams pēc gadiem. Kā norādīja U. Sesks, Liepājas osta attīstās kopā ar citām pilsētas daļām. Kā nozīmīgākie šeit nosaucami dzelceļš, lidosta, industriālās teritorijas.

LSEZ valdes priekšēdētājs Jānis Vilnītis savu uzstāšanos žurnālistu priekšā iesāka ar pateicību kolēģiem un LSEZ kolektīvam, kas viņu laipni uzņēmuši. Viņš izteica prieku par iespēju stiprināt LSEZ komandu.

J. Vilnīša galvenais vēstījums liepājniekiem bija par vides jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka LSEZ ir 65% no pilsētas teritorijas un tas nozīmē, ka iedzīvotāju un LSEZ līdzpastāvēšana ir organiski saistīta.

"Mums ir jāskatās uz visu kopumu, ne tikai uz ostu, kas dod vislielākos ienākumus. Man kā liepājniekam ļoti patīk, ka ostā teju 40% kravu ir vietējās izcelsmes. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa nodrošinot prāmju satiksmi ik darba dienu. Mērķis nākotnē būtu attīstīt arī prāmju kustību Skandināvijas virzienā. Ārkārtīgi būtika lieta pilsētas un ostas attīstībā ir vides jautājums, jo osta attīstās un cilvēki dzīvo turpat līdzās. Es vēlos uzsvērt, ka mēs to zinām un nākotnes attīstības stratēģijās mēs domājam par cilvēkiem. Tā ir tēma no kuras mēs negribam un nevaram izvairīties. Vides jautājumi tiks iekļauti LSEZ nākotnes attīstības plānā,” sacīja J. Vilnītis.

Pievieno komentāru

Liepājā