Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Noraida UPB akcionāra Hjorta prasību pret uzņēmuma valdes locekli Moru par akciju pirkuma maksas daļas piedziņu

Uzņēmuma UPB bijušā akcionāra Erika Hjorta strīdā ar uzņēmuma valdes locekli Oskaru Moru, kura risināšanā saistībā ar iespējamu procesuālu krāpšanu no Hjorta puses iesaistīta policija, Kurzemes apgabaltiesa šodien noraidīja Hjorta prasību par uzņēmuma akciju pirkuma maksas daļas 333 749 latu apmērā piedziņu no Mora un piedziņas vēršanu uz viņa sievas Antras Mores nekustamo īpašumu.

Tiesa apmierinājusi otras atbildētājas - Oskara Mora sievas Antras Mores - pretprasību un atzinusi nekustamo īpašumu par Mores atsevišķu mantu.

Motivētais tiesas spriedums būs zināms 11.novembrī, pēc tam to 20 dienu laikā būs iespējams pārsūdzēt.

Kā ziņots, Valsts policija sākusi kriminālprocesu, lai izvērtētu aizdomas, ka uzņēmuma UPB bijušais akcionārs Hjorts, iespējams, veicis procesuālo krāpšanu, kas vērsta pret UPB valdes locekli Moru.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc Mora advokāta Viktora Tihonova iesnieguma par iespējamām krāpnieciskām darbībām Rīgas Centra iecirknī pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu.

Mora jurists Gatis Gailums aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija kriminālprocesu sākusi par iespējamu Hjorta veikto procesuālo krāpšanu, kas vērsta pret Moru, proti, no Hjorta puses apzināti esot sniegta nepatiesa informācija tiesai par UPB akciju pirkuma līgumu sagatavošanas, saskaņošanas un noslēgšanas laiku nolūkā panākt sev vēlamo spriedumu par parāda piedziņu uz izbeigta pirkuma līguma pamata.

Mora pārstāvji uzskata, ka Hjorts ar pieteikumiem tiesai, norādot nepatiesas ziņas, cenšas panākt sev labvēlīgus spriedumus kopumā par apmēram 2,2 miljonu eiro piedziņu no Mora. Prasības esot tikušas pamatotas ar tādu līgumu, kas vēlāk ticis atcelts kā nesamērīgs un aizstāts ar citu līgumu, kurā noteikta ievērojami zemāka pirkuma cena, kas atkarīga arī no Hjorta rīcības.

Mora pārstāvji uzskata, ka viņu klients Mors savas saistības ir izpildījis pilnā apmērā.

Kā ziņots, ar 2012.gada 27.decembra tiesas spriedumu Kurzemes apgabaltiesa nosprieda pilnībā apmierināt Hjorta prasību par akciju pārdošanas maksas daļas parāda 249 412 latu apmērā piedziņu no Mora. Mors iesniedza apelācijas sūdzību par šo Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, un lieta atrodas Augstākajā tiesā.

Hjorts tiesas ceļā vēlas piedzīt no Mora 249 412 latus, kas, kā viņš uzskata, saskaņā ar akciju pirkšanas/pārdošanas līgumu viņam pienākas par 2011.gadu. Savukārt Mors uzskata, ka par 2011.gadu jāmaksā mazāka summa.

Šī gada martā Hjorts vērsās Kurzemes apgabaltiesā jau ar nākamo prasību pret Moru - par parāda, kas 2012.gadā radies 333 749 latu apmērā, piedziņu no Mora - un šoreiz arī lūdza vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, kas reģistrēts uz Mora sievas Antras Mores vārda.

"Prasība pret Antru Mori celta tā iemesla dēļ, ka pēc tam, kad bija sāktas parāda piedziņas procedūras pret Oskaru Moru, viņš veica virkni darbību, lai atbrīvotos no saviem aktīviem. Piemēram, kad tiesa bija piemērojusi aizliegumu Oskaram Moram rīkoties ar savām akcijām UPB, [uzņēmuma valdes priekšsēdētājs] Uldis Pīlēns lika šķēršļus šī lēmuma izpildei, un pēc tam atklājās, ka Oskara Mora akcijas ir nobēdzinātas, par ko Liepājas tiesa Pīlēnam personiski piemēroja 250 latu naudas sodu. Turklāt, kamēr tiesas sēdēs UPB valdes locekļu pārstāvji apgalvoja, ka Oskaram Moram neviena akcija nepieder, tikmēr no publiski pieejamiem UPB akcionāru sapulču protokoliem redzams, ka pats Oskars Mors ar viņam nepiederošām akcijām piedalās akcionāru sapulcēs," norādīja Hjorts.

"Tāpat Oskars Mors tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas 2012.gada 3.janvārī noslēdza laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību un pilnībā atstājot sievas īpašumā dzīvojamo māju Svētes ielā Liepājā. Taču, tā kā laulību līgums tika slēgts dažus gadus vēlāk, nekā Oskaram Moram bija radies pienākums veikt samaksu par akcijām, tad Hjorts savu prasību par 2012.gada parāda piedziņu vērsa arī uz Oskara Mora daļu no kopīgi piederošā īpašuma Svētes ielā, kas patlaban it kā pieder tikai Antrai Morei," skaidroja Hjorts.

Kompānijas akciju pārdošanas darījums noslēgts 2008.gada septembrī. Vienā dienā parakstīti divi dažādi dokumenti, un abu strīdā iesaistīto pušu viedokļi atšķiras jautājumā, kurš no tiem ir īstais akciju pārdošanas līgums. Kā ziņo portāls "www.irliepaja.lv", advokāts Dzintars Zonenbergs, kurš tiesā pārstāv Hjortu, apgalvo, ka šajā dienā abas puses noslēgušas divas vienošanās - vienu bez konkrētas summas, otru - pie notāra apstiprinātu līgumu par to, ka akcijas tiks atpirktas par 3,7 miljoniem eiro (2,6 miljoniem latu) un summa tiks samaksāta septiņu gadu laikā.

2008.gada nogalē esot slēgta papildu vienošanās, ka saistībā ar krīzi Mors par pirmajiem trim gadiem maksās nevis 471 000 eiro (331 018 latus) gadā, bet mazāku summu, starpību sedzot 2015.gadā.

Mora pārstāvis Olafs Cers savukārt tiesā pastāvējis uz to, ka vispirms ticis noslēgts pie notāra apstiprinātais pirkuma līgums, bet pēc sarunas ar UPB valdes priekšsēdētāju Pīlēnu, kurš pārliecinājis, ka līgumā nevar rakstīt konkrētu summu, jo katru gadu akciju tirgus cena var būt atšķirīga, pirmais līgums ticis saplēsts un noslēgts otrs - bez konkrētas summas.

Pievieno komentāru

Liepājā