Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājas teātrī notiks Rīgas Krievu teātra viesizrāde "Ceļš uz Duvru"

Liepājas teātrī 29. oktobrī notiks Rīgas Krievu teātra viesizrāde "Ceļš uz Duvru", informē Liepājas Kultūras pārvalde.

Alans Aleksandrs Milns
CEĻŠ UZ DUVRU
Viktora Vebera tulkojums

Komēdija

Režisors – Sergejs Golomazovs (Krievija)
Scenogrāfija un kostīmi – Olga Šaišmelašvili, Pjotrs Okuņevs (Krievija)
Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins (Igaunija)
Video un animācija – Vadims Duļenko (Krievija)
Muzikālais noformējums – Ludmila Mogiļevska

Darbojošās personas un izpildītāji:

Mājnieki:
Misters Latimers – Arnis Līcītis
Dominiks – Jurijs Safronovs
Kalpotāji – restorāna „Kaļķu vārti” darbinieki

Viesi:
Leonards – Jevgeņijs Korņevs
Anna – Anastasija Timošenko / Jūlija Berngardte (RKT aktieru kursa studente)
Justāsija – Dana Čerņecova
Nikolass – Aleksandrs Maļikovs

Režisora palīdze – Ludmila Dolgovska

Pirmizrāde – 2013. gada 13. aprīlī

Alans Aleksandrs Milns (1882–1956), prozaiķis, dzejnieks un dramaturgs, 20. gs. literatūras klasiķis, mūsdienās sabiedrībā plašāk pazīstams kā populārās grāmatas „Vinnijs Pūks” autors, kas tulkota tik daudzās valodās, ieskaitot arī latīņu. Taču A.A. Milns ir sacerējis ne tikai šo burvīgo pasaku, bet arī 7 romānus, 4 kinoscenārijus un vairāk nekā 20 lugas, neskaitot stāstus un dzejoļus bērniem un pieaugušajiem.

A. A. Milns, trešais, visjaunākais dēls privātskolas direktora ģimenē, dzimis Londonā. Viens no viņa pirmajiem skolotājiem bijis Herberts Velss, par kuru viņš vēlāk rakstījis kā par „izcilu rakstnieku un lielu draugu.” Kembridžas Trinitas koledžā A. A. Milns studēja matemātiku, paralēli rakstīja piezīmes studentu žurnālā – turklāt darīja to tik veiksmīgi, ka ar viņu sācis sadarboties britu humoristiskais žurnāls Punch, kurā Milns vēlāk kļuva par redaktora palīgu.

Vēl pirms grāmatas „Vinnijs Pūks” izdošanas Milns bijis labi pazīstams rakstnieks un dramaturgs. Viņa lugas tika iestudētas teju vai visos Londonas profesionālajos teātros, un tām bija graujoši panākumi arī ASV; arī patlaban, lai gan tās tiek iestudētas retāk, pulcē pilnas skatītāju zāles.
Latvijā A. A. Milna luga tiek iestudēta pirmo reizi.

Vēsturiski „Ceļu uz Duvru” pareizāk būtu bijis nosaukt par „Ceļu uz Londonu”, tā kā romieši to būvēja tieši no Duvras – no piekrastes līdz salas iekšienei. Ķelti izmantoja šo ceļu vēl senāk: viņu ceļš vijās starp punktiem, kuros mūsdienās atrodas pilsētas Kenterberija un Sentalbansa.

Ceļš uz Duvru ir daļa no slavenā Votlingstrītas ceļa (Watling street), kas ir viena no senākajām Eiropas maģistrālēm. Tās nosaukums cēlies no anglosakšu Wæcelinga Stræt, ko var tulkot kā „ceļu svešiem ļaudīm”, turklāt apzīmējums wæcel (‘svešais’, ‘ārzemnieks’) tika attiecināts uz Velsas iedzīvotājiem.
Pa šo ceļu savulaik soļojis Vilhelms I Iekarotājs, un 9. gs. tā bijusi robeža starp Anglijas anglosakšu un normaņu daļām. Mūsdienu kartē Votlingstrīta stiepjas no Duvras cauri Londonai līdz Vroksterai, un tai ir divas trases: А2 – no Duvras līdz Londonai un А5 – no Londonas līdz Vroksterai. Liela daļa romiešu bruģētā ceļa no Kenterberijas līdz Laima līcim tiek izmantota arī patlaban.

Duvra (Dover) — ostas pilsēta Lielbritānijā (Kentas grāfiste), 130 km attālumā no Londonas, pie Padekalē jūras šauruma, kas ir netālu no Lielbritānijas dienvidaustrumu galējā punkta; saistīta ar Denkerkas prāmju satiksmi (Francija). Duvra tiek pieminēta jau 4. gs. kā Dubris – nosaukums cēlies no ķeltu vārda dobran (velsiešu dwfr [duvr] – ‘ūdens’, ‘upe’. Viduslaikos Duvras pils bija pazīstama kā „Anglijas atslēga” – tā pasargāja salu no kontinenta, līdz kuram pavisam bija 34 km. Sākotnēji tieši tur Jūlijs Cēzars plānoja izkāpšanu; tieši tur piedzimis Džordžs Gordons Bairons; tieši tur sākusies peldējumu tradīcija cauri Lamanšam; un tieši uz turieni traucas mūsu varoņi, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu Francijā.

Sergejs Golomazovs ir dzimis Maskavā. Mācījies Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā (GITIS) Drāmas režijas fakultātē (profesora A. Gončarova meistardarbnīcā); ieguvis divus diplomus ar izcilību – dramatiskā teātra un kino aktiera un dramatiskā teātra režisora specialitātē. No 1992. līdz 1993. gadam studējis aspirantūrā „RATI” („GITIS”). Paralēli tam Sergejs Golomazovs spēlējis V. Majakovska teātrī. 1993. un 1994. gadā iestudējis Rīgas Krievu teātrī (toreizējā Rīgas Krievu drāmas teātrī) izrādes „Zirgs bezsamaņā (pēc F. Sagānas lugas motīviem) un „Vanagi un kraukļi” (pēc A. Sumbatova-Južina lugas motīviem). No 1994. gada Sergejs Golomazovs ir „RATI” (GITIS) Režijas fakultātes pasniedzējs režijā un aktiermeistarībā. No 2002. gada – „RATI” (GITIS) Režijas drāmas fakultātes darbnīcas mākslinieciskais vadītājs. No 2007. gada – Maskavas teātra NA MALOI BRONNOI mākslinieciskais vadītājs. Pateicoties Sergejam Golomazovam, Rīgas Krievu teātrī pēdējo gadu laikā ir iestudētas tādas izrādes kā „Varšavas melodija” (2009) un „Grenholma metode” (2011).

Pievieno komentāru

Liepājā