Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājas muzejā atklās izstādi "Liepāja. Balets. Personības"

9.oktobrī plkst.17 Liepājas muzejā atklās tematisku izstādi "Liepāja. Balets. Personības", kas veltīta Liepājas baleta trupas vēsturei no tās pirmsākumiem līdz pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem, informē Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Izstāde Liepājas muzejā tapusi sadarbībā ar teātra zinātnieci Margitu Mantiņu, Rīgas horeogrāfijas vidusskolu un Liepājas teātra vēstures zinātāju Zigurdu Akmentiņu. Tajā galvenokārt izmantoti muzeja priekšmeti no Rakstniecības un mūzikas muzeja Rakstniecības, teātra un mūzikas krātuves.

Kā uzsver teātra zinātniece Mantiņa, Liepājas baletam latviešu baleta vēsturē ir svarīga vieta. Liepājā strādājuši teicami klasiskā baleta mākslinieki. Liepājas baleta priekšvēsture saistās ar profesionālo Liepājas teātri, kas tika nodibināts 1907.gadā. Deju iespraudumi lugās, vēlāk arī dziesmu spēlēs, operās un operetēs bija pirmie horeogrāfiskās mākslas vēstneši Liepājas teātrī.

Jaunu pagriezienu dejas mākslas attīstībā nodrošināja Liepājas operas dibināšana. Tās nelielo baleta ansambli kopš operas dibināšanas 1922.gadā vadīja baletmeistare Anna Stedelaube, iestudējot deju numurus operu izrādēs, pašai piedaloties to izpildīšanā, audzinot jauno dejotāju paaudzi.

1926.gadā Stedelaube uzveda pirmo baleta viencēlienu "Leļļu pasaka". Liepājas baleta dzīvē par zīmīgu uzskatāms 1928.gads, kad Stedelaubes horeogrāfijā un inscenējumā uzveda pirmo latviešu oriģinālbaletu "Jūras teika". Mūziku komponēja Konstantīns Veinbergs. Pati baletmeistare tajā dejoja jūras karaļa meitas lomu.

1933.gadā Liepājas operā darbu sāka baletmeistare Anna Ekstone. Jau sākot ar 1932.gadu, bija vērojams jauns pagrieziens Liepājas baleta gaitās. Tas saistījās ar pastāvīga dejotāju ansambļa izveidošanos pie Liepājas drāmas.

Kad teātra repertuārā uzņēma komponista Imres Kalmana opereti "Monmartras vijolīte", deju iestudēšanai uzaicināja dejotāju Albertu Kozlovski. Teātra direkcija bija apmierināta ar viņa darbu un uzaicināja mākslinieku kļūt par pastāvīgu baletmeistaru. Tā līdzās operas baletam radās otra trupa, kas lielākoties nāca no Alberta Kozlovska studijas. 1934.gada decembrī ar Izglītības ministra rīkojumu Liepājas opera tiek apvienota ar Liepājas Jauno teātri, iegūstot nosaukumu "Liepājas operas un drāmas teātris". Līdz ar to apvienojas abas baleta trupas.

Apvienotās trupas vadību uzņemas Alberts Korzlovskis. Desmit gadu ilgajā darbā viņš iestudējis 12 baleta uzvedumus, daudzus baleta vakarus. Kozlovska laikā Liepājas balets sasniedza visaugstākās virsotnes. Pirmais apvienotās trupas uzvedums bija slavenā krievu komponista Pētera Čaikovska balets "Gulbju ezers", kas pirmizrādi piedzīvoja 1935.gada februārī.

17.oktobrī plkst.16 Liepājas muzejā paredzēta tikšanās ar teātra zinātnieci Mantiņu, kura stāstīs par Liepājas baleta trupas vēsturi. Izstāde Liepājas muzejā būs skatāma no 9.oktobra līdz 3.novembrim.

Pievieno komentāru

Liepājā