Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājas ezerā nav novērotas zivju slāpšanas pazīmes

Dažos Saldus puses ezeros ir novērotas zivju slāpšanas pazīmes, taču zivju bojāejas gadījumi pagaidām nav konstatēti, "Rietumu Radio" informēja Valsts vides dienesta (VVD) Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš.

"Jo ilgāk saglabāsies bieza ledus kārta, jo pastāv lielāka iespēja, ka zivis sāks slāpt," sacīja Liepiņš, norādot, ka viss ir atkarīgs no laika apstākļiem - tā, cik strauji laiks kļūs siltāks. Ap 30 centimetru bieza leduskārta joprojām saglabājusies vairākos Saldus puses ezeros. Zivju slāpšanas pazīmes, kā pastāstīja Liepiņš, novērotas Remtes ezerā un Blīdenes dzirnavu ezerā. Par skābekļa trūkumu liecinot tas, ka zivis šajos ezeros neķeras, ir mazaktīvas, mainījusies arī ūdens krāsa, taču zivis pie āliņģiem pagaidām vēl nepulcējoties.

Zivju slāpšanas pazīmes novērotas arī Liepājā, Pērkones kanālā, par ko VVD inspektori esot informējuši pašvaldību. Kā pastāstīja biedrības "Liepājas ezeri" vadītājs Ēvalds Urtāns, pirms dažām nedēļām, lai nodrošinātu zivīm skābekli, kanāla ledū izurbti ap 100 āliņģi, kuros ievietotas niedres. Liepājas ezerā zivju slāpšanas pazīmes nav novērotas, jo ezers savienots ar Bārtas upi.

Urtāns šajās dienās bijis pie Pērkones kanāla un sacīja, ka nekas neliecina par zivju slāpšanu, - zivis pie āliņģiem nepulcējas un kanāls krastos vietām jau atkusis.

Kā atzina Liepiņš, VVD inspektori arī turpmāk pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai ar iespējamo zivju slāpšanu un problēmu gadījumos sola informēt attiecīgās ūdenstilpes apsaimniekotāju.

Drīzumā VVD inspektori plānojuši apsekot Tāšu ezeru. Kā pastāstīja Liepiņš, inspektoru rīcībā ir ierīce, ar ko mēra skābekļa daudzumu ūdenī, taču līdz šim tā neesot izmantota. Arī biedrībai "Liepājas ezeri" šāda ierīce ir, taču pašlaik tā saplīsusi, bet remonts esot dārgs.

Kā ziņots, mazajās ūdenstilpēs, kuras klāj bieza ledus kārta un kas nav savienotas ar upēm vai citām ūdenstecēm, skābekļa trūkums izraisījis zivju slāpšanu.

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (JIŪP) Iekšējo ūdeņu kontroles daļas direktora vietnieks Nikolajs Liskins skaidroja, ka ir jau pirmās pazīmes, ka dīķos un nelielākos ezeros ir sākusies zivju slāpšana, taču patlaban konkrētas ūdenstilpes nav iespējams nosaukt, jo ūdens virsmu klāj bieza ledus kārta.

Viņš minēja, ka sen Latvijā nav bijis tik salts pavasaris, tādēļ šogad pavasarī daudzos seklūdens ezeros var būt gaidāma masveida zivju slapšana un zivju krājumu samazināšanās.

Katru gadu zivju slāpšana biežāk tiek novērota Kurzemes pusē, taču zivju bojāeja skābekļa trūkuma dēļ šajā pavasarī varētu būt arī Vidzemes un Latgales dīķos un ezeros.

Pievieno komentāru

Liepājā