Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas jāzina pašvaldību deputātiem?

Aizritējušas kārtējās pašvaldību vēlēšanas, un pašvaldību domēs ir pārvēlēti domju deputāti. Līdz šim pašvaldību domju deputātiem nebija noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, un ievēlētās personas varēja pildīt gan savus deputāta pienākumus, gan strādāt pašvaldības institūcijās. Taču šā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā „Par pašvaldībām”, kas paredz noteiktu amatu savienošanas aizliegumu.

Kādēļ nepieciešamas izmaiņas?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos Inta Šaboha skaidro, ka viena no būtiskākajām problēmām, ko 2012.gadā un pēdējo gadu laikā ir identificējis KNAB, ir saistīta ar pašvaldības lēmējvaras jeb domes deputātu divu vienlaicīgu amatu ieņemšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldības deputāts varēja strādāt, piemēram, tās pašas pašvaldības padotības iestādēs un izpildinstitūcijās un lemt par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem. Tas nenodrošina atbildības dalīšanu starp uzdevumu došanu, to efektīvas izpildes uzraudzību un kontroli un šo uzdevumu izpildi.

Tieši tādēļ ir būtiski domes deputātiem noteikt amata savienošanas ierobežojumus, pieņemot grozījumus likuma "Par pašvaldībām" 38.pantā, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā.

"Izpildvaras un lēmējvaras saplūšana var radīt šaubas par pieņemto lēmumu neitralitāti un objektivitāti, kā arī atrašanās divos amatos rada interešu konflikta riskus. "

KNAB pārstāve uzsver, ka izpildvaras un lēmējvaras saplūšana var radīt šaubas par pieņemto lēmumu neitralitāti un objektivitāti, kā arī atrašanās divos amatos rada interešu konflikta riskus. Ja pašvaldības domes deputāts vienlaicīgi ir arī pašvaldības vai tās padotībā esošas iestādes darbinieks, viņš tieši vai netieši veic kontroles un uzraudzības funkciju pats pret sevi – šādos gadījumos, visticamāk, konkrētais deputāts nespēj veikt un nodrošināt domes sēdē pieņemto lēmumu neitrālu un objektīvu izpildi.

Arī Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka jaunais regulējums ir nepieciešams, jo deputātiem ir pienākums uzraudzīt pašvaldību domes institūcijas struktūras un to ir grūti izdarīt, ja deputāti paši vienlaicīgi ieņem amatus gan izpildvarā, gan domē. Viņš uzsver, ka īpaši aktuāli šī jautājuma sakārtošana ir Rīgā, jo nupat redzējām, ka vairāki deputātu kandidāti, tikko ievēlēti, atteicās no saviem amatiem domē tikai tāpēc, ka viņi vēlējās saglabāt amatus citur pašvaldības struktūrās.

PAR IZMAIŅĀM, KAS STĀJUŠĀS SPĒKĀ PĒC 1. JŪLIJA VAR LASĪT ŠEIT.

Pievieno komentāru

Liepājā