Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atklās izstādi par latviešu mediķiem Pirmā pasaules kara laikā

14. novembrī plkst.16 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18 atklās P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstādi „Latviešu mediķi Pirmā pasaules kara cīņās”.

Izstādes mērķis ir atspoguļot Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu notikumus, kā arī godināt ārstu darbību un viņu ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības tapšanā.

Par tā laiku notikumiem un ārstu darba apstākļiem stāsta bagātīgs fotomateriālu krājums. Izstādi papildina medikamentu paraugi, dažādi ārstu darba instrumenti, protēzes un citi priekšmeti, kas izmantoti mediķu darbā, strādājot kara apstākļos.

2014. gadā aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma un 95 gadi kopš sākās Latvijas Brīvības cīņas. Šajos notikumos aktīvi iesaistījās arī latviešu ārsti un citi medicīnas darbinieki.

1914. gada rudenī gan Rīgā, gan citviet tika dibinātas kara lazaretes un hospitāļi, kuros ārstēja ievainotos un slimos karavīrus. Šai laikā izveidoja Latviešu brīvprātīgo sanitāro vienību, kuras uzdevums bija iznest no kaujas lauka ievainotos, sniegt pirmo medicīnisko palīdzību un nogādāt sanitārajā punktā.

1915. gadā tika dibināti 8 latviešu strēlnieku bataljoni (vēlāk pulki). Tajos dienēja arī latviešu ārsti. Ievainotos un slimos karavīrus nogādāja gan Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotajā lazaretē, kuru vadīja izcilais latviešu ķirurgs Jānis Jankovskis, gan 1. un 2. latviešu strēlnieku brigādes lazaretēs, kuras vadīja ārsti Ernests Jansons un Pēteris Sniķeris.

1918. gada 18. novembrī Latvija kļuva par neatkarīgu valsti. No 1919. gada līdz 1920. gadam Latvijā norisinājās smagas cīņas. Lielākā daļa latviešu ārstu un medicīnas darbinieku nostājās Kārļa Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pusē un aktīvi iesaistījās Latvijas Armijas sanitārā dienesta izveidē.

Tajā iesaistījās arī daudzi ārsti, kas bija jau darbojušies latviešu strēlnieku bataljonos vai lazaretēs. Starp tiem bija ārsts Pēteris Sniķeris, kurš kļuva par Armijas sanitārā dienesta priekšnieku, ārsts Jānis Jankovskis, kurš bija Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks un Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts. Ārsti Aleksandrs Mežciems, Pauls Kundziņš, Jānis Alksnis un citi, kuri dienēja dažādās Latvijas Armijas sanitārā dienesta garnizonu un divīziju lazaretēs un Armijas pulku sanitāru vienībās.

Astra Dzērve
Liepājas muzeja muzejpedagoģe

Pievieno komentāru

Liepājā