Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aktieris Ēriks Vilsons iestudē monoizrādi

Noslēgumam tuvojas projekts – monoizrāde ''Mana Magadana'', kuras autors ir aktieris un režisors Ēriks Vilsons. Izrādes tematika sasaucas ar kopējo Latvijas simtgades svinību norisi, kurā 2018. gads simbolizē dzimšanu – valsts dzimšana, asociācijas ar cilvēka dzimšanu.

Pirmizrāde paredzēta marta vidū, īsi pirms Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas.

Monoizrāde ''Mana Magadana'' ir personisks skatījums uz vēstures notikumiem. Ē. Vilsons runā par savu dzimšanas vietu – Kolimas pilsētu Magadanu: ''Meklējot savas saknes, cilvēki bieži atgriežas sākumpunktā – savā piedzimšanas vietā, lai atbildētu uz būtiskiem jautājumiem – kāpēc es esmu piedzimis šeit un tagad? Kāds ir manas dzīves uzdevums? Ko man nozīmē dzimtene?''

Izrādes mērķis ir pievērst jaunatnes un sabiedrības uzmanību Latvijas valsts veidošanās un attīstības procesam, uzrunājot auditoriju personiski, rosinot domāt par vēstures notikumiem, cēloņu likumsakarībām caur viena cilvēka dzīves stāstu, radīt interesi par savas dzimtas vēsturi.

Dramaturģiskais materiāls ir tapis, autoram studējot Liepājas Universitātes maģistra studiju programmā ''Rakstniecības studijas''. Tas ietver viņa bērnības atmiņas, mammas Zentas Vilsones vēstules un trimdā sarakstītos dzejoļus, kā arī dienasgrāmatas fragmentus par 2013. gada braucienu uz Magadanu kopā ar Dzintru Geku un ''Sibīrijas bērniem''. ''Uz savu bērnības zemi es devos tūlīt pēc Dziesmu svētkiem. Noslēguma koncertā dziedāju lūgšanu ''Dievs, svētī Latviju'', bet pēc 36 stundām jau stāvēju Ohotskas jūras krastā un nolūkojos uz pilsētu, kurā esmu dzimis. Pilsētu, kas ir devusi tik daudz bagātības un atņēmusi tik daudz izsūtīto dzīvības. Tas bija tāds kontrasts!'' atceras autors, ''šī atgriešanās vairāk nekā pusgadsimtu atpakaļ radīja emocionālu sprādzienu, vēlēšanos dalīties. Izstāstīt stāstu – es to sajūtu kā pienākumu pret savu dzimteni un mammu, kas nu jau ir aizsaulē.''

Pievieno komentāru

Liepājā