Katrā novadā ir amatierteātra kolektīvs 2

Rudens mēneši ir arī jaunās darba sezonas sākums novadu un pagastu pašdarbības kolektīviem, kas dažādo visa vecuma iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespējas. Par to, lai pulciņi būtu pietiekami plašā piedāvājumā, rūpējas novadu kultūras iestādes.

Aptaujāto pašvaldību piedāvājumā ir dziedāšanas, dejošanas un dažādi radošie mākslas kolektīvi. Katrā novadā ir amatierteātra kolektīvs, kas varētu liecināt par latviešu mīlestību pret teātri.

Rekordisti – Durbe un Grobiņa

Absolūtais rekordists pēc pulciņu skaita attiecībā pret iedzīvotāju daudzumu ir Durbes novads. Tajā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegtajiem 2017. gada sākuma datiem, dzīvesvietu deklarējuši un norādījuši 2963 cilvēki. Novada četros kultūras namos – Durbē, Lieģos, Vecpilī un Dunalkā – pa visiem kopā daudzu gadu laika gaitā izveidojušies 30 stabili kolektīvi un mākslas jomu pulciņi. ''Pagājušās sezonas beigās Dunalkas kultūras namā izveidojās vokāli in­strumentālais ansamblis, bet Vecpils saieta namā – aušanas pulciņš,'' informē Durbes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Tauriņa. Spriežot pēc saraksta, katrā Durbes novada pagastu kultūras iestādē ir teātra kolektīvi.

Savukārt iedzīvotāju skaita ziņā bagātajā un ļoti plašajā Grobiņas novadā, kur dzīvo 9382 cilvēki, sešos pagastu kultūras namos kopā ir 38 pulciņi. Četras reizes vairāk iedzīvotāju nekā Durbē pēc platības novadiem atšķirība salīdzinoši maza, bet pagastu kultūras namu brīvā laika iespējas gluži vai vienādas. Taču Grobiņā ir skolēnu un pieaugušo interešu centri, kuriem ir atsevišķs interešu izglītības piedāvājums.

Akcents – uz bērniem

Liels akcents Grobiņas pašvaldības pagastos ir bērnu aktivitāšu nodrošināšana – jāsecina pēc kolektīvu sarakstiem.

Medzes kultūras namā darbojas visu vecumu vokālie ansambļi, bērnu un jauniešu amatierteātris, ritmikas pulciņš un mūsdienu deju kolektīvs. Dubeņos iedzīvotāji var iesaistīties vokālajos ansambļos, floristikas pulciņā, spēlēt teātri, gan arī kustēties līnijdeju grupā, mazākie var izmēģināt spēkus tautiskajās dejās, mūsdienu deju grupā un bērnu amatierteātrī. Gaviezniekiem ir bērnu un sieviešu vokālie ansambļi, kā arī vairāki dažādām paaudzēm veidoti deju kolektīvi un šaha pulciņš. Robežnieku kultūras namā interesenti ansamblī var apgūt kokles spēli, spēlēt lomas amatierteātrī, mācīties dažāda stila dejas, ar kolektīviem uzstājoties skatēs. Savukārt Bārtas kultūra izceļas ar savu tradīcijām bagāto un jaudīgo etnogrāfisko ansambli un iespēju vairākos kolektīvos apgūt dziedāšanas prasmi, dejot, spēlēt teātri, kā arī iesaistīties lietišķās mākslas studijā ''Kamolītis''. Bet paši grobiņnieki var dziedāt korī ''Vēl'', vokālajā ansamblī un senioru ansamblī, jaunākajai paaudzei piedāvājumā ir popgrupas, pazīstamais jauniešu deju kolektīvs ''Spararats'', kā arī plašu popularitāti guvušais šaha pulciņš.

Pāvilostā – ar nelielām izmaiņām

2891 iedzīvotājs gada sākumā reģistrēts Pāvilostas novadā. Te ir divi kultūras nami – Pāvilostā un Vērgalē. Abos kopā darbojas 16 pulciņi.

''Jaunums ir Vērgales amatierteātris, kuram šī būs pirmā sezona. Vairs nedarbosies Pāvilostas kultūras nama bērnu vokālā ansambļa ''Burbulīši'' vidējā grupa, jo viena daļa bērnu vairs nevēlas turpināt dziedāt, bet otra daļa no šīs grupas ir pārgājuši uz jauniešu vokālo ansambli ''Stella amare''. Šogad jaunums ir arī Pāvilostas vidējās paaudzes deju kolektīvam ''Mārsils'' – ir jauna vadītāja Zane Mežavilka, kura iepriekš divus gadus bija dejotāja. Kolektīva iepriekšējie vadītāji Daiga Cābele un Einārs Vārsbergs turpina vadīt trīs bērnu deju kolektīvus, bet paši dejo ''Mārsilā'','' informē Pāvilostas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova.

Pāvilostā bez pieaugušo un bērnu dramatiskā teātra, kā arī jaunākās paaudzes dziedāšanas, vairākiem deju kolektīviem, sieviešu kora darbojas kultūrvēstures izpētes pulciņš un grupa ''Piemare''. Vērgalē līdz šim gadam darbojās trīs kolektīvi – vidējās paaudzes deju kolektīvs, senioru vokālais ansamblis un bērnu dramatiskais kolektīvs. Tagad teātri spēlēs ne tikai bērni, bet arī lielie vērgalnieki.

Savukārt bez izmaiņām ir Nīcas novada kultūras namos, kur, pēc pašvaldībā sniegtās informācijas, aktīvi turpinās darboties līdzšinējie daudzie kolektīvi. Pašvaldībā iedzīvotāju brīvā laika interesēm piedāvājumu gatavo arī pieaugušo izglītības metodiķe, piedāvājot apgūt zināšanas valodās, gleznošanā un citos. Nīcas novads var lepoties ar diviem etnogrāfiskajiem ansambļiem – Nīcas un Otaņķu, te topā ir arī līnijdejas, jo kopas ir abos pagastos.

Otaņķu tautas namu un ne tikai pieskandina nopelniem bagātais etnogrāfiskais ansamblis, bet arī aktīvi kopā būšanas prieku gūst senioru deju un līnijdeju kopa, divas mūsdienu deju grupas bērniem, kā arī veselības vingrošanas pulciņš. Nīcas kultūras namā sievas un vīri var izdziedāties un iemācīties skaisti dziedāt katrs savā korī, bet jaunākā un vecākā paaudze arī ansambļos, savukārt visas paaudzes latviskās dejas var mācīties deju kolektīvos.

Nīcas novadā dzīvo 3481 iedzīvotājs, darbojas 16 pašdarbības kolektīvi.

Plašāk lasiet 9. novembra "Kursas Laikā".

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

zemene

Laikam tak jāpriecājas, ka tik daudz aktīvistu. Bet kādam jau arī jāstrādā.

pirms 9 dienām, 2017.11.10 19:15

nu gan!

nu ne jau tikai tie darbojas,kam nav darba! arī strādājošie to dara,jo liela daļa kolektīvu darbojas vakaros un brīvdienās!

pirms 9 dienām, 2017.11.10 22:53

Vietējās ziņas