Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jūras tematika Latvijas fotogrāfu kopizstādē Aizputes muzejā

Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles “Marina’2017” laikā pagājušajā vasarā, Jūrmalas fotostudija ''Aspazija'' rīkoja plašu fotoizstāžu sēriju ar apvienojošu nosaukumu ''Foto Marina’2017'', kurā piedalījās 69 autori no 12 Latvijas fotoklubiem.
Skatītājiem vienlaicīgi tika piedāvātas četras izstādes, kurās varēja redzēt ap 100 iekšējās atlases rezultātā izvēlētus darbus. Izstāžu kuratore bija mākslas zinātniece Sarmīte Sīle un izstāžu sērija ir Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansēto iedzīvotāju iniciatīvas projektu konkursā atbalstīts projekts.
Iesākot 2018. gadu, uz Aizputi atvesta tikai neliela daļa, apmēram 1/3 no visām kolekcijas fotogrāfijām. Tomēr, skatītājiem būs iespēja iepazīties ar visu 12 Latvijas fotoklubu un fotostudiju veikumu, jo tos pārstāvēs vismaz viens vai vairāki fotogrāfi ar
saviem darbiem, informē Aizputes Novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Fotoklubu kustībai Latvijā ir sena vēsture un to loma Latvijas fotogrāfijas kultūras veicināšanā un profesionālās varēšanas nostiprināšanā ir nepārvērtējama. Jūrmalas Fotostudija ''Aspazija'' šajā pulkā ir viens no jaunākajiem, tai pašā laikā aktīvākajiem
spēlētājiem, studiju 2009. gadā dibināja un līdz 2016. gadam vadīja fotogrāfs Andris Sīmanis, bet, nu jau pusotru gadu Fotostudija ''Aspazija'' vadītāja ir Una Liberte. Fotostudija ''Aspazija'' uzņēmās apsveicamu iniciatīvu apvienot Latvijā aktīvo fotoklubu
biedrus kopējā jūras tematikai veltītā projektā ''Foto Marina`2017'' un studijai arī nākotnē ir gana ambiciozi plāni marinas žanra popularizēšanā fotogrāfu vidū un projekta ''Foto Marina'' paplašināšanā.

Izstāde Aizputes muzeja izstāžu zālē apskatāma no 5. marta līdz 5. aprīlim.


Par izstādi stāsta tās kuratore Mg.art. Sarmīte Sīle:

Baltijas JŪRA un LATVIJA. JŪRA un LATVIETIS. Tie ir nedalāmi jēdzieni. Izsenis jūra
apdziedāta dainās un dziesmās, aprakstīta, apjūsmota mākslas darbos – gleznās,
zīmējumos, plaknē un plastiskos risinājumos. Arī fotogrāfija nav izņēmums.
Veidojot šogad stāstu par JŪRU, Jūrmalas Fotostudija „Aspazija” aicinājusi talkā
gandrīz vai visu valsti ( izstādē ar saviem darbiem piedalās 12 foto studijas mājiniekus
ieskaitot). Aina, kas atklājas apskatot šo kolekciju, ļauj saprast, kā JŪRU redz tie kam
tā ir durvju priekšā un tie kam satikšanās ar viļņu šalkām ir retāk pieejami svētki.
Kolekcijā, protams, ir klasika – bākas, laivas- vēsture un šodiena, zvejnieks, meitene
un jūra, kuģis selgā. Fotogrāfi fiksējuši jūras plūdumu visos gada laikos un diennaksts
stundās. Ir gan notverta pirmatnības elpa, gan cilvēka klātbūtne šeit un tagad. Jo
tālāk no jūras ir dzīves telpa jo ieraudzītais ir romantiskāks un jūsmīgāks, kad ainava
kļūst tik skaista, ka pāriet jau citā dimensijā un liekas absolūti nereāla. Turpretī
ikdienas tikšanās ļauj skatīt mūžam mainīgo mierīgāk, pat pievērsties formas analīzei
– tuvplānā tverot viļņu ritmu, izmaiņas un rotaļas smilšu rakstos, gaismas spēles.
Kolekcija ļauj izcelt galvenās tēmas un izdarīt secinājumus par kopīgām tendencēm.
Jūra kā dabas stihija – mieru, līdzsvaru, drošību nesoša un bangojoša, dabas
pirmatnējo spēku iemiesojoša. Jūra un meditācija. Jūra, klusums un tikko dzirdamā
viļņu mūzika. Jūtama tradīcija, kas nāk no vecmeistaru gleznām gan kompozicionāli
gan tematiski. Jūra un CILVĒKS.” Jūras arāju” klasiskajā izpratnē kad domājam par
jūru, šeit nav. Cilvēks ir kā skatītāju rindās sēdošs, izjūtas un baudu uzkrājošs. Ir
cilvēku vēlme būt blakus šai stihijai un vienkārši elpot vienā ritmā.
Protams, neizpaliek klasiku klasika – sieviete un jūra. Šādu darbu nav daudz. Tie izceļas ar
vieglu sentimentu un citātu klātbūtni. Bet arī tādam skatījumam ir sava vieta.
Blakus mūsu jūrai ir arī citas, kas skatītas ceļojumos. Šajos darbos mūsu laika iespējas
jaunu vietu un izjūtu kolekcionāšanā. Un kā kopsavilkums ir atziņa, ka autori jūt
”drēbi”, ir godprātīgi dotās tēmas atklāsmē un ka fotogrāfi turpina jau gandrīz vairāk
kā pirms 150 gadiem aizsākto vadlīniju mūsu mākslā – būt pārsvarā līdzsvarotiem,
stabiliem izjūtās un vērtējumos, kopējo gaisotni uzturot optimistisku un gaišu.

Pievieno komentāru

Aizputes novadā