Atklās Agneses Rudzītes izstādi ''ES.AIZ.AIZ.PUT.ES''

14. oktobrī pulksten 14 Aizputes novada Tūrisma informācijas un Mūžizglītības centrā tiks atklāta mākslinieces Agneses Rudzītes laikmetīgās mākslas izstāde ''ES.AIZ.AIZ.PUT.ES''.

Mākslinieces Agneses Rudzītes ceļš uz ''Serdi'' Aizputē sākās, atsaucoties internetā publicētam uzsaukumam. Iesniedza pieteikumu rezidenču centram ''Serde'' un saņēma apstiprinājumu. Jūlija pirmās sešas dienas Agnese sevi veltīja radošam darbam Aizputē, pētot pilsētvidi, ar riteni izbraukājot tālākos pilsētas punktus, ar kājām izstaigājot un tuvāk iepazīstot ikdienas ritējumu. Vācot gan nemateriālu, gan taustāmu materiālu – papildināja taktilo (saistīts ar tausti, tai raksturīgs – A.R.) mākslas darbu kolekciju ar vairāk kā 30 jauniem darbiem, 10x10 cm formātā.

Pateicībā par doto iespēju, A. Rudzīte ne tikai atpūtās ekskluzīvajā senajā ēkā, bet no sirds sasmēlās pēc iespējas vairāk sajūtu un emociju, kas pieejamas tikai Aizputē. Savu darbu māksliniece sadalīja posmos: apkārtējās vides pētījumu veikšana un materiālu vākšana; darbu radīšana; darbu noformēšana atbilstoši izstādes koncepcijai; izstādes iekārtošana, atklāšana. Pirmie divi punkti tika veikti Aizputē, rezidencē. Nu, pienākusi kārta izstādei!

Jau labu laiku Agnesi aizrauj dabas ritmu pētīšana un paralēļu vilkšana ar cilvēka dzīvi. Pārsvarā viņa par dzīves ritmiem runā ar koku lapu palīdzību. Visbiežāk tās ir liepas un ozola lapas. Sievišķais un vīrišķais. ''Terra Tiliae'' no latīņu valodas nozīmē Liepas zeme, tādēļ arī savos darbos grafiķe attēlo liepas lapu kā dzīvības simbolu. Ļaujot liepas lapai izdzīvot dzīves ciklu no jaunības līdz satikšanās brīdim ar zemi – dzīvības klēpi, šūpuli.

Darbs Aizputē, rezidenču centrā ''Serde'', ir solis pretim Latvijas 100-gadei, jo A. Rudzīte strādā pie izstādes ''STIPRĀ MADE.LATVIJA.''. Izstādes centrā ir personisks stāsts par vecvecmāmiņu, kura tika deportēta 1941. gada 14. jūnijā un nometināta Krasnojarskas novadā, Manas rajonā.

Izstādē ''ES.AIZ.AIZ.PUT.ES.'' eksponētajos darbos redzami dabas motīvi, nospiedumi no tādām Aizputes kultūrvēsturiskām vietām kā Misiņkalna parks, Tebras upe, Aizputes Sv.Jāņa baznīca, ''Linmeijers'', Aizputes Novadpētniecības muzejs, kā arī dažādas ielas un alejas. Agnese sarīkoja Latvijā lielākās kokveida lazdas medības.

Rotaļīgajā nosaukumā Agnese izvirza pilsētu priekšplānā, jo tikai ar pilsētas, tās vēstures un iedzīvotāju gādību, viņa varēja iegūt materiālu savai izstādei.

Pievieno komentāru

Aizputes novadā