Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Liepājā būs skatāma dokumentālā filma "Meklējot Tisē"

Pirmdien, 2. aprīlī, pulksten 16 Liepājas Latviešu biedrības namā būs skatāma režisores Dzintras Gekas pilnmetrāžas dokumentālā filma “Meklējot Tisē".

Filmas galvenais varonis - latviešu izcelsmes kino operators Eduards Tisē un viņa uzņemtās filmas pieder pasaules kino klasikai. Tisē tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem padomju kinomākslas pamatlicējiem. Tas ir stāsts par liepājnieka Tisē dzīvi un mākslas principiem, draudzību un sadarbību ar Sergeju Eizenšteinu, kā arī viņa atraitnes atmiņas par dzīvi ģēniju vidū, informē režisore Dzintra Geka.

Studenti augstskolās apgūst viņa radošo pieredzi, iedziļinās Tisē lietotajos mākslinieciskajos paņēmienos. Kas gan vēl jāmeklē? Atbildi uz šo jautājumu režisore sniedz savā filmā.Varbūt stāsts par laiku? Savaldītu un apturētu kinolentē. Filmēšanas kameras savienotu esamības neizdibināmību un filmlentes neapstrīdamību. Un kino operatoru, kurš aiz laika mānīgās gribas spēj sajust būtības silto pulsējumu, atsedzot dzīves jēgpilnos atvarus. Tisē reto spēju filmlentes fragmentētajā esībā saglabāt dzīvības gaismu, sadzirdēt, kā lietu un parādību klusie čuksti savērpjas domu stīgās.

Varbūt stāsts par maģiju? Brīnumaino mijiedarbību starp kino operatoru un režisoru, kā arī starp kino operatoru un filmējamo objektu. Burvestību, bez kuras kino mākslā nekas nevar rasties. Sergeja Eizenšteina kino zelta fondam piederošās filmas taču tapušas ciešā sadarbībā ar Eduardu Tisē. Pats Eizenšteins ir teicis: “Liekas, ne ar vienu mēs neesam tik maz runājuši par kino kā ar Eduardu. Vai tad ar savu aci diskutē un pārspriež? Skaties un redzi. Vai tad savai sirdij saki: "Sities tādā un tādā ritmā"? Tā sitas pati. Vai tad ar savām krūtīm apspriež elpošanas diapazonu, kad pārņem satraukums? Tāda redzējumu, sajūtu un pārdzīvojumu sinhronitāte, kāda saista mūs ar Tisē, diez vai kaut kur un kaut kad vēl ir bijusi.”

Varbūt tomēr stāsts par aizmirstību? Vai iespējams, kā dažviet minēts filmā, ka Tisē vārds būtu rakstāms ne tikai cieši līdzās Eizenšteinam, bet dažbrīd pat soli priekšā? Laikā, kad Eizenšteins nespēja uzrādīt stabilas spējas, izņemot mākslinieciskos pārspīlējumus, Tisē palīdzēja viņam iekļūt kino pasaulē. Brīžos, kad Eizenšteins bija slikts un pat šaurs režisors, Tisē vēstulēs viņam piedeva bohēmu un paviršību pret darbu un sūtīja “daudzkārtējus skūpstus un apkampienus”.

Varbūt mīlestību? Kā mīloša un temperamentīga sieviete Tisē sieva Bianka sajuta  ka viņas vīra un Eizenšteina starpā pastāv kas neatšifrējams un ar prātu neizskaidrojams. Greizsirdība viņas nepatiku pret Eizenšteinu padarīja par neizdzēšamu naidu. “Reiz viņš atnāca pie mums. Eduarda nebija mājās. Eizenšteins apsēdās mūsu lielajā ādas krēslā. Es teicu: “Tas ir Eduarda krēsls. Pārsēžaties lūdzu! Vai jūs zināt, kā es jūs saucu - par Jūdu. Jūs esat Jūda!” Tas bija 1946. gadā. Viņš tik ļoti mulsa... Viņš saka: “Es domāju, ka visi operatori ir kā Tisē.” Es teicu: “Melojat! Melojat, acīs skatīdamies! Visi operatori strādā ar režisoriem, bet filmēšanas laukumā jūs nekad nebijāt! Uz Bruņukuģa Potjomkins filmēšanu jūsu nebija, Streikā jūsu nebija. Tā jūs pats rakstāt. Oktobrī jūs bijāt 2 dienas uzņemšanas laukumā! Visi operatori strādā bez režisoriem? Kur tas dzirdēts! Jūs nezināt kinematogrāfijas pamatus, jo ne dienu neesat nostrādājis pat par asistentu!”

Režisore Dzintra Geka filmu par Eduardu Tisē sāka veidot pirms divdesmit gadiem. Kad dažādu iemeslu dēļ darbs aprāvās, Tisē pie režisores ieradās sapnī un aicināja doties līdz, tomēr Biankas pretestības dēļ stāsts netapa. Atsākot darbu pie filmas, režisore nepārstāja ticēt, ka Tisē motocikls joprojām darbojas un Meistars viņu gaida.

“Tanī otrā pasaulē, kas ir tik tuva sapņa pasaulei, viņi abi - Tisē un Eizenšteins atkal ir kopā. Un labākais paņēmiens, kā risināt ar Tisē dzīvi saistītas lietas un uzdāvāt ekrānam Tisē dvēseles noslēpumus, ir joņošana uz Tisē motocikla cauri laikam un vēstures notikumiem iekšā sapnī, kur domas nav ierobežotas dažādiem politisko mietpilsoņu kanoniem un skatījumiem caur priekšrakstiem un aizrestotām vēsturnieku brillēm. Un pagodinoši ir kaut reizi mūžā joņot uz viena motocikla ar operatoru amata Meistaru, kas viens no nedaudzajiem pasaulē spēj tikpat profesionāli filmēt kā paradīzi, tā elli. Kaut vai tikai sapnī.”

Filma tapusi studijā “Sibīrjas Bērni” ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas režisore un producente Dzintra Geka ir dokumentālā filmu cikla “Sibīrijas bērni” autore, gan Latvijas, gan ārvalstu kino festivālu balvu laureāte. Scenārija autors ir Agris Redovičs, operators inscenētājs - Viktors Grībermans, operators - Aivars Lubānietis, montāžu veidojuši Sergejs Usanovs, Armands Zvirbulis un Valdis Zeļonka, savukārt mūzikas autors ir komponists Pēteris Vasks.

Biļetes uz filmas seansu iespējams iegādāties Liepājas Latviešu biedrības nama kasē. Biļešu cena: divi eiro.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide