Var klaigāt un mēģināt uzzināt, kur palika nauda, kāpēc Latvija pamodās pie sasistas siles. Droši vien ir kāds, kurš to var izpētīt un saprast. Es apzinos, ka nespēju. Protams, būtu interesanti, varbūt pat noderīgi to zināt - lai turpmāk nekas tāds vairs neatkārtotos. Bet mēs esam daudz - ir tie, kas analizē, ir tie, kuri dara. Visi vienlīdz vērtīgi.

Es laikam esmu pie tiem idejiskajiem, kuriem ir mazāk svarīgi, kādu bezatbildīgu, savtīgu un negodīgu cilvēku dēļ Latvija ir palikusi tukša. Man svarīgāk liekas gādāt, lai varētu saglābt un izmantot resursus, kuri vēl palikuši. Ne nu gluži kā Rainim "es pasaul's daļa - atbildīgs par visu", bet konkrētāk.Kā zināms, galvenie resursi ir laiks un nauda, zināšanas un cerība.

Ja man būtu vairāk laika, es noteikti palīdzētu lāpīt veļu slimnīcā. ( Jo tik daudz naudas, lai nopirktu jaunu, man nav. Vēl viens variants - sameklēt sponsorus, kuriem ir nauda jaunai veļai.) Vai palīdzētu pabarot tos, kuri paši to nespēj. Taču laika man nav, jo man ir darbs. Tātad - ienākumi. Tātad es varu palīdzēt kādam, kuram šo ienākumu trūkst. Tas nozīmē - varu finansēt to vērtību sistēmu, kuru atbalstu. Vairs nav iemesla zūdīties, ka valsts dod naudu ne tiem, kuriem vajag, jo izskatās, ka valstij naudas nav nemaz.

Es domāju, ka tagad ir īstais eņģeļu laiks. Vienkārši katram jāatrod, kam es būšu eņģelis. Ja bērnu bibliotēkai pietrūkst naudas jaunu grāmatu iegādei, es varu "piestiķēt". Nevaru nopirkt visu, bet ja "stiķētāju" būs daudz, proti, to, kuri uzskata, ka bibliotēkās nepieciešamas grāmatas, krājumi papildināsies.Tāpēc vēlams, lai bibliotēka nekautrēdamās sagatavotu "Labās sirds sarakstu" - sarakstu, kas gaida uz kādu labu un dāsnu sirdi. Tāds saraksts varētu būt slimnīcās. Ne tikai - mums vajag 10 tūkstošus aparatūrai, bet arī godīgi atzīt - vajag arī normālas karotes nodaļās. Solidaritāte, godīgums un pazemība (ne pašnoniecināšanās) ir svarīgāka nekā jebkad. Ja tā nav sīkumos, tās nebūs arī lielās lietās.

Daudzi izsakās, ka nevajag barot valsti, ar to domājot politiķus, kas neievēro viņu intereses. Lūdzu - šī ir iespēja "barot" tos, kurus jūs uzskatāt par tā vērtiem. Atvēlot savu laiku un zināšanas, atvēlot līdzekļus. Pa tiešo. Ja neko citu, tad vismaz lietas, kuras vairs nav vajadzīgas pašiem, nogādāt tiem, kuriem tās vēl noderēs. Nevis saplēst, nomētāt un izmest gružkastē.

Taču, kad pienāk rīcības laiks, var izrādīties, ka nemaz nav vēlēšanās kādu barot. Gribas pierīties pašam un pofig par pārējiem. Tad var sevi mierināt, ka esi gluži vai deputāta amata cienīgs, vienots ar Saeimu, un nevajadzētu brīnīties, kur viņi tādi "citplanētieši" radušies.