Pēdējo mēnešu notikumi un visvisādas nejēdzības jau tik ierastas, ka vairs necenšos par to domāt. Taču ziņās padzirdēju, ka ar 2010.gada 1. janvāri par apmēram 11% Liepājā plānots paaugstināt ūdens un kanalizācijas tarifu. Pirms tam- ar 2008. gada 1. aprīli liepājnieku maksājumi par šo pakalpojumu jau pieauga par 25%. Citviet lasāms, ka paaugstinājums būšot gandrīz 14%. Tātad pēdējā pusotra gada laikā SIA "Liepājas ūdens" paaugstinājis savus tarifus gandrīz par 40%. Es protams nezinu šīs iestādes virtuvē notiekošo. Iespējams, uzņēmumam tik tiešām trūkst līdzekļu, nepieciešami krietni ieguldījumi ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas remontam.lasīt tālāk...

Trešdien pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" sajutu aicinājumu nākamajās parlamenta vēlēšanās atdot savu balsi par Einaru Repši. Raidījumā vērotais atkal lika aizdomāties par dažādu Latvijas dienestu stāvokli. Varētu jau apcerēt politiskās norises, taču šoreiz atkal apskatīšu valsts drošības iestāžu dienas un nedienas. Kādēļ? Šodien izlasīju, ka Nacionālie bruņotie spēki pašreizējā budžeta apstākļos neredz nekādas iespējas izpildīt Latvijas Jūras administrācijas zvejas kuģa "Beverīna" un sešu tā apkalpes locekļu bojāejas izmeklēšanas komisijas ieteikumus un Gaisa spēku helikopteru dislokācijas vietas pārcelt tuvāk Latvijas rietumu piekrastes ostām. Atzīšos, šāda nekompetence vai pat atklāta nekaunība mani ļoti pārsteidza. Un ne jau tikai par Gaisa spēkiem vai armiju es domāju. Par Latvijas drošības un aizsardzības spējām kopumā. Lai izprastu kādēļ, pārdomas iztirzāšu.
Sākšu ar to, ka pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis bija absolūti vienādās starta pozīcijās, ja neskaita Latviju ar kritisko etnisko situāciju uz 1991. gadu ar visām no tā izrietošajām sekām. Jaunās valstis un to armijas tika būvētas no pašiem pamatiem. Atšķirībā no citām PSRS okupētajām valstīm, Baltijas valstīm nepalika ne savu teritoriālo karaspēka vienību, kā tas bija bijušajām sociālistiskā bloka valstīm, piemēram Polijai vai Čehijai. Baltijas valstīm mantojumā no padomju armijas nepalika arī bruņojums kā Gruzijai, Ukrainai vai Baltkrievijai. Pilnīgi viss tika būvēts pēc pašu izpratnes un varēšanas. Kā jau rakstīju agrāk, īpaši par savas valsts aizsardzību ir gādājusi Lietuva, kura pirmās brīvprātīgo vienības izveidoja jau 1990. gadā, kamēr Latvijā vēl notika politiskā žagošanās par valstisko statusu utt. Katras valsts pamatos ir iekšējā drošība un kārtība, kuru pamatā nodrošina policija, savukārt par valsts aizsardzību gādā armija.lasīt tālāk...

Šodien, pārlasot ziņas, pamanīju, ka lēni, tomēr notiek relatīva situācijas stabilizēšanās. Teikšu godīgi, nekādus uzlabojumus subjektīvi neesmu jutis, taču priecē vismaz fakts, ka tas trakais kritiens šķiet ir beidzies. Latvija esot arī izbēgusi no bankrota draudiem. Daudz jau ir tas, ka beidzot skan stingri solījumi skolotājiem, mediķiem un mentiem algas nost negriezt. Tas nav maz, zinot, cik daudz cilvēki jau palikuši bez darba, bet daudzi pat bez elementāriem iztikas līdzekļiem.lasīt tālāk...

Šodien, pārlapojot ziņas, ieraudzīju vienu, kam būtu vērts pievērst uzmanību. Tā nākusi no "Neatkarīgās". Valsts policijas bonzām esot iecere izveidot nelielu specvienību katrā pilsētā. Atklāti sakot, iecere sena kā pasaule. Astoņdesmitajos gados PSRS izdarīja to pašu, izveidojot pilsētās, kurās iedzīvotāju blīvums tuvu miljonam, OMON vienības. Pēc loģikas ir saprotami, ka uzturēt policijas specvienības reģionā būtu tā kā saprātīgi, gadījumam, ja kas nopietns. Taču baidos, ka Latvija tam ne tuvu vēl nav gatava. Proti, ne jau cilvēki, kas iet pa ielām baidīsies no zēniem bruņuvestēs. Šādu specvienību reģionalizēšanai nav gatava ne valsts policija, ne pati valsts. Jo labā atmiņā ne tikai man palikusi valsts policijas specvienība Liepājā, kurā no duča policistiem vien retais prata latviešu valodu, bet to zili plankumainās uniformas ar strīpainajiem jūrnieku krekliem kaut kā ļoti atsauca atmiņās zēnus no deviņdesmito gadu sākuma, kas šturmēja i preses namu, i iekšlietu ministriju apšaudīja. Bez tam joprojām neesmu sapratis, kurš deviņdesmito gadu vidū iedomājās, ka pa Liepāju jābraukā šādai policijas specvienībai ar kalašņikova automātiem? Vai kāds ir padomājis, kādas būtu bijušas sekas, ja kāds no šiem policistiem būtu iedomājies ar automātu šaut pilsētā?lasīt tālāk...

Vakar vakarā TV3 noskatījos "Nekā personīga". Pēc sižeta par "Parex" tīri psiholoģiski jutos ļoooooti slikti. Ir grūti valdīt emocijas, uzzinot, ka teju miljards latu ir aizdirsti prom, kamēr to pašu naudu tagad pazemīgi aizņemamies. Ko līdzēs tiesībsargājošo iestāžu atzinumi, ja pašas šīs iestādes vairs neraisa ne mazāko uzticību.lasīt tālāk...

Nu padomājiet tikai, jūs mierīgi dzīvojat, esat miermīlīgs cilvēks, bet slinkie un skaudīgie kaimiņi ap jums to vien dara kā tīko jūsu namu nodedzināt un jūs pašus padarīt par bezpajumtniekiem. Skan krimināli, vai ne? Bet tādas ainas rodas prātā, pēdējo gadu laikā klausoties ziņas Krievijas TV kanālos un lasot ziņas internetā. Spriežot pēc teju visu krievu valodā translējošo TV kanālu ziņu sižetiem, pasaulē vairs nav neviena paša laba cilvēka ārpus Krievijas. Varbūt vēl abhāzi un venecuēlieši nav slikti. Bet pārējie noteikti nav nekādi labie. Pasaules sūro vēju appūstā krievzemīte ir pakļauta baisām briesmām. Nav nevienas pašas kaimiņvalsts, kurai prātā nebūtu kāda nelietība pret neaizsargāto Krieviju.lasīt tālāk...

Tā kā vairākus gadus atpakaļ cītīgi centos nepieļaut mormoņu sektas tempļa uzcelšanu Liepājā, gribu darīt zināmu, ka visas pūles izrādījušās veltas. Izmantojot likumdošanas spraugas un sabiedrības vieglprātību, sektanti savu lepno templi atver. Tas atradīsies ne tikai pilsētas centrā, bet pie tam, tieši blakus skolai, kurā mācās mani bērni. Bet neba par to runa.
Lasot ziņu par sektantu brutālo ielaušanos pilsētvidē un vērojot apkārt notiekošo, gribēju mazliet padalīties savā pārliecībā. Šoreiz apiešu ar līkumu tiem izteikumiem, ka krustneši ar zobenu atnesa savu mācību, ka Vatikāns slēpjot patiesību, ka globālā un amorfā kristiešu kopiena nebūt nav labs piemērs, utt. Šoreiz par citu.lasīt tālāk...

Reizi pa reizei palasu komentārus, kas pielikti zem tematiem, kas man šķiet interesanti. Un jau kuro reizi nespēju vien nobrīnīties, cik ''piepidarotas'' ir daudzu smadzenes. Piemēram, reiz kāds cilvēks vienā portāla fotogalerijā bija ielicis bildi, kurā redzama bijušās padomju karaflotes celtne. Ēka pēc Otrā pasaules kara izmantota mērķiem, kādas mūsdienās veic automātika. Konkrētāk, uz viena no Liepājas moliem padomju laikos bija ēka no dzelzsbetona, kurā sēdēja daži jūrnieki, kuri kontrolēja kuģu ienākšanu un iziešanu no ostas. Saprotams, ka pēc okupācijas karaspēka izvākšanās tāds arhaisms nevienam nebija vajadzīgs un ēku lēnām drupināja sāļie jūras vēji un viļņi. Bet redz, komentāros pamanu kādu repliku, redz tie sliktie latvieši visu salaiduši grīstē, viss brūkot un jūkot ārā! Šodien kādā portālā atkal pamanu līdzīga rakstura replikas. Šoreiz par vecu padomju reaktīvo lidmašīnu Mig- 15 Cīravas lidlaukā. Redz, agrāk tā esot bijusi ļoti labā stāvoklī, bet nu viss pagalam. Es protams nestrīdēšos, cik tā lidmašīna bija laba laikā, kad Latvija atguva neatkarību. Taču ir jābūt absolūtai smadzeņu intoksikācijai ar urīnu, lai katra sarūsējuša vraka rūsēšanā vai pamestas barakas sabrukumā vainotu Latvijas valsti. Var jau ieslīgt ilgās un garās diskusijās, kas neatkarības gados bijis slikts un cik daudz kļūdu pieļauts. Un reiz par to jau rakstīju.lasīt tālāk...

''Dienas'' portālā izlasīju, ka izdevniecība "Santa" uzsākusi akciju “Sasildīsim Latviju!”. No pirmā acu uzmetiena varbūt ir grūti noprast, kas tā par akciju: atkal naudas vākšana kādiem grūtdieņiem vai patriotisko jūtu celšana. Izrādās iniciatīvas pamatā ir ekonomistu un politiķu aprindās triviāli sen novazātais termins "ekonomikas sildīšana". Akcijā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti pielikt savu roku Latvijas ekonomikas sildīšanā, izvēloties Latvijas preces un pakalpojumus. Akcijas laikā 19 žurnālos tiks stāstīts par Latvijā ražotājiem produktiem, latviešu un ārvalstu uzņēmējiem.lasīt tālāk...

Izlasīju gana satraucošu ziņu, kas pagalam nepārsteidza, jo vismaz man tā jau sen bija zināma. Proti, 18.jūnijā Konkurences padome pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēta aizliegta vienošanās starp SIA "Aizputes ceļinieks" un SIA "Ceļu, tiltu būvnieks". Abas ceļu būves komercsabiedrības apmainījušās ar informāciju ar mērķi panākt to sniegto ceļu būvdarbu pakalpojumu cenu palielinājumu. Lietas gaitā padome konstatējusi, ka Liepājas pašvaldības SIA "Komunālā pārvalde" 2004.gadā ar SIA "Aizputes ceļinieks" un SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" ir noslēgusi līdzīgus līgumus par asfalta seguma ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbiem atšķirīgās teritorijās - Jaunliepājā un Vecliepājā, un abas ceļu būves komercsabiedrības, apmainoties ar informāciju par cenām, saskaņojušas savu rīcību, lai saskaņā ar šiem līgumiem 2007.gadā panāktu cenas paaugstinājumu. lasīt tālāk...